Pretstatā gandrīz gadu novērotajam cenu kritumam janvārī vidējais cenu līmenis Latvijā nedaudz pieaudzis. Salīdzinājumā ar decembri cenas ir pieaugušas par 0.2%, tomēr gada griezumā ir saglabājusies deflācija – salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, cenas vidēji ir samazinājušās par 3.1%.

Protams, nav pamata runāt par jaunām tendencēm cenu dinamikā. Cenu kāpumu janvārī galvenokārt ietekmēja sezonālie un vienreizējie faktori. Noslēdzoties Ziemassvētku akcijām, atsevišķi pārtikas produkti kļuvuši dārgāki. Kā jau parasti, ziemā pieaug cenas dārzeņiem un augļiem. Neierasti auksta ziema sekmēja degvielas cenu kāpumu. Arī tāds vienreizējs faktors kā braucienu sadārdzināšana sabiedriskajā transportā ietekmējis cenu dinamiku.

Analizējot turpmāko cenu rādītāju dinamiku, neapšaubāmi būs novērojama deflācija. 2009. gadā cenu kritumu sekmēja tādi faktori kā pirktspējas un likumsakarīgi arī patēriņa samazinājums. Diemžēl arī šogad šīs tendences joprojām ir aktuālas, un tādējādi cenu kritums turpināsies un kopumā šī gada laikā varētu sasniegt 3-4%.

Tomēr jāatzīmē, ka cenu izmaiņu tendences Latvijā ”atpaliek” no ekonomiskās aktivitātes dinamikas. Ja buma gados inflācijas gaidas sekmēja nepamatoti strauju cenu pieaugumu līdz neadekvātiem līmeņiem, tad šobrīd - recesijas laikā – cenu kritums ir pārāk kūtrs un neatbilstoši mazs salīdzinājumā ar ekonomikas krituma tempiem. Ir ļoti daudz faktoru, kas varētu izskaidrot šādu neatbilstību – atsevišķu uzņēmēju tuvredzība, konkurences trūkums, neprecizitāte statistikas datos u.c. faktori, tomēr svarīgi apzināties, ka atliek arvien mazāk laika nepieciešamai cenu līmeņa korekcijai Latvijā. Ja pasaules ekonomika turpinās lēni un bez īpašiem šokiem atveseļoties, tad jau pēc gada kļūs aktuāls jautājums par inflācijas ”importu”: proti, pat Latvijas vājā patēriņa tirgus apstākļos varēs novērot cenu kāpumu importēto preču sadārdzinājuma dēļ.


Olga Ertuganova
Galvenā analītiķe
Investīciju pārvalde
Latvijas Krājbanka
Tel:   +371 67092862
Faks:   +37167092850
olga.ertuganova@lkb.lv